Lietā Biosafe v Flexipiso Eiropas Tiesa skaidroja, ka noteiktos gadījumos ir iespējams atskaitīts PVN priekšnodokli, pat ja ir iestājies priekšnodokļa atskaitīšanas termiņa noilgums.
Konkrētajā lietā piegādātājs (uzņēmums Biosafe) laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam bija iekasējis no sava klienta (uzņēmums Flexipiso) PVN pēc samazinātās likmes. Nodokļu audita rezultātā Biosafe bija uzlikts par pienākumu valsts budžetā iemaksāt papildu PVN atbilstoši standarta PVN likmei, kāda būtu bijusi jāpiemēro šajā darījumā. Kolīdz uzņēmums Biosafe bija norēķinājies ar valsts budžetu, tas lūdza savu klientu (uzņēmumu Flexipiso) samaksāt viņam summas šī papildus PVN apmērā. Taču Flexipiso atteicās šādu summu maksāt, pamatojoties uz to, ka Flexipiso vairs nav tiesību atskaitīt šo papildus PVN summu kā priekšnodokli, jo ir iestājies PVN priekšnodokļa atskaitīšanas termiņa noilgums.
Nodokļu maksātājs PVN priekšnodokli par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem var atskaitīt tikai noteiktu periodu, t.i. kamēr nav iestājies PVN priekšnodokļa atskaitīšanas termiņa noilgums. Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības beidzās pēc četriem gadiem kopš atskaitīšanas tiesību rašanās brīža. PVN apmēra korekcija bija atspoguļota dokumentācijā, ar ko tika koriģēts sākotnējais rēķins. Savā nolēmumā Eiropas Kopienu Tiesa norādīja uz vispārēju prasību attiecībā uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, atzīmējot, ka priekšnodokli var atskatīt tikai tad, kad ar nodokli apliekamā persona ir saņēmusi derīgu rēķinu.
Saskaņā ar šo skaidrojumu nodokļu maksātājam Flexipisio bija tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli pēc koriģēto dokumentu saņemšanas no piegādātāja Biosafe. Šīs tiesības nevarēja liegt, atsaucoties uz noilgumu, kura termiņš sākotnējā rēķina gadījumā bija beidzies.
Šis nolēmums nodokļu maksātājiem ir svarīgs, jo sniedz iespēju līdzīgos apstākļos apstrīdēt PVN priekšnodokļa atskaitīšanas termiņa beigu datumu, kāds norādīts valsts tiesību aktos attiecībā uz noilgumu.
Situācija, kas ir apskatīta minētajā spriedumā, var rasties arī darījumos starp Latvijas PVN maksātājiem. Piemēram, Latvijas uzņēmums ir veicis ar PVN neapliekamo piegādi citam Latvijas uzņēmumam, bet Valsts Ieņēmumu dienests (VID) veic pirmā uzņēmuma auditu un konstatē, ka minētajai piegādei bija jāpiemēro PVN. Šis uzņēmums VID lēmumu apstrīd, bet, kā zināms, strīdu izskatīšana tiesu instancēs var ilgt vairāk kā 3 gadus. Ja strīda iznākums būs tāds, ka minētajai piegādei tomēr vajadzēja piemērot PVN, tad automātiski radīsies jautājums par to, kā otrs uzņēmums par šo iegādi var atskaitīt priekšnodokli, ja ir pagājuši 3 gadi un PVN deklarācijas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” labot vairs nedrīkst.
Tieši šādā gadījumā var noderēt šis tiesas spriedums, kas paredz, ka atsevišķos gadījumos priekšnodoklis var tikt atskaitīts, pat neskatoties uz to, ka ir pagājuši minētie 3 gadi.
Lūdzu, sazinieties ar mums, ja Jums rodas jautājumi saistībā ar minēto Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, vai ja ir nepieciešama konsultācija nodokļu piemērošanas jautājumos.