Jaunumi

Šī vienošanās faktiski kalpotu kā līgums starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātāju par to, ka, ja nodokļu maksātājs ievēro līguma nosacījumus, VID neveic nodokļu uzrēķinu par sabiedrības piemērotajām transferta cenām. Savukārt Ministru Kabinetam (MK) tika deleģēts izstrādāt noteikumus, kas regulētu minētās vienošanās noslēgšanas kārtību.

 

Ikdienā strādājot ar transferta cenu piemērošanas jautājumiem, gan nodokļu maksātājiem, gan arī mums ir izveidojies savas vērtējums par attiecīgās vienošanās koncepciju un tās piemērošanas prasībām. Tādēļ šīs publikācijas mērķis ir sniegt vērtējumu MK izstrādātajai kārtībai vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu noslēgšanai.

 

Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz sabiedrībai, kura vēlas noslēgt vienošanos, iesniegt VID attiecīgu iesniegumu, kā arī veikt samaksu 20% apmērā (1 000 latu) no kopējās maksas par vienošanos noslēgšanu, kas ir noteikta 5 000 latu apmērā.

 

Līdz ar iesniegumu attiecīgajam nodokļu maksātājam ir jāiesniedz saturiskā ziņā apjomīgs informācijas kopums, kas pamato paša nodokļu maksātāja izstrādāto transferta cenu politiku. Faktiski šobrīd izstrādātā kārtība paredz, ka nodokļu maksātājs sagatavo pilnīgu transferta cenu pamatojošo dokumentāciju, ietverot nozares, uzņēmuma, funkcionālo un ekonomisko analīzi, kā arī salīdzināmo uzņēmumu atlasi un iesniedz to apstiprināšanai VID, par ko VID iekasēs maksu 5 000 latu apmērā.

 

No nodokļu maksātājiem ik pa laikam saņemam jautājumus, kas attiecas uz minētās vienošanās noslēgšanas iespēju, tādēļ varam apgalvot, ka interese par šo iespēju ir. Taču, iepazīstoties sīkāk ar prasībām, kuras ir jāizpilda, lai noslēgtu vienošanos, nodokļu maksātāju interese samazinās, kam par iemeslu, galvenokārt, ir divi faktori - iesniedzamās informācijas apjoms un maksa par vienošanās noslēgšanu.

 

 

Kā norādīts iepriekš, viens no vienošanās noslēgšanas procedūras pamatelementiem ir nodokļu maksātāja iesniegums, kam pievienots informācijas un dokumentu kopums, kas pamato nodokļu maksātāja skatījumu uz piemērojamajām transferta cenām. Izvērtējot šobrīd esošās informācijas apjoma prasības, var secināt, ka tās ir atbilstošas pašreiz spēkā esošajām transferta cenu dokumentācijas prasībām. Proti, pievienojamās informācijas satura ziņā varētu teikt, ka nodokļu maksātājam ir jāizstrādā transferta cenu dokumentācija, kas pievienojama iesniegumam par vienošanās noslēgšanu procedūras uzsākšanai.

 

Šajā aspektā nodokļu maksātājiem raizes rada fakts, ka transferta cenu dokumentācijas sagatavošanai nepieciešamas specifiskas zināšanas un prakse, ar kuru vairums uzņēmumu grāmatvežu nav saskārušies. Protams, iegūt nepieciešamās zināšanas un praksi transferta cenu dokumentācijas sagatavošanā var, taču aktuāls ir jautājums, cik laika un līdzekļu tas prasīs?

 

 

MK noteikumu sākotnējā redakcija vienošanās maksu paredzēja 8 000 latu apmērā, taču šobrīd tā ir noteikta 5 000 latu apmērā. Maksas daļa 20% apmērā iemaksājama līdz ar iesnieguma iesniegšanu[1], taču atlikušie 80% samaksājami pēc lēmuma par vienošanās noslēgšanu paziņošanas.

 

Jāatzīst, ka noteiktā samaksa par vienošanos ir salīdzinoši liela. It sevišķi ņemot vērā apstākli, ka līdz ar iesnieguma iesniegšanu nodokļu maksātājam pašam ir jāizstrādā pilnīga transferta cenu dokumentācija (saturiskā ziņā), kuras sagatavošanai nodokļu maksātājam jau tā ir jāpatērē būtiski resursi.

 

Ievērojot minētos apsvērumus, šobrīd vienošanās slēgšanai ir saskatāmi vairāk argumenti pret nekā par. Proti, sabiedrībai pašai ir jāsagatavo pilns transferta cenu pamatojums (dokumentācija), kas attiecīgajam nodokļu maksātājam veido noteiktas izmaksas. Papildus tam, jāparedz definētās izmaksas 5 000 Ls apmērā par vienošanās noslēgšanu. Turklāt maksimālais vienošanās termiņš ir 3 gadi, taču transfertu cenu pārbaudi VID var veikt par 5 gadu termiņu. Skatoties nākotnē, tas pēc būtības nozīmēs vienošanās pārslēgšanu ik pa trīs gadiem, turklāt, kas ir ne mazāk būtiski, vienošanās būs spēkā tikai pie noteiktu nosacījumu spēkā esamības. Ņemot vērā mūsdienu straujo dzīves ritmu, pastāv ļoti liela varbūtība, ka kāds no vienošanās nosacījumiem nebūs vairs piemērojams, kas var novest pie vienošanās spēkā neesamības.

 

 

Mūsu skatījumā šobrīd pieņemtā vienošanās noslēgšanas kārtība nav draudzīga nodokļu maksātājiem. Vienošanās noslēgšanas rezultāts neattaisno izmaksas un ieguldījumu, kas saistīti ar tās noslēgšanu, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka nodokļu maksātājam, kas kvalificējas vienošanās noslēgšanas prasībām, ir pienākums pamatot darījumos ar saistītajām personām piemērotās transferta cenas, sagatavojot pilnu transferta cenu dokumentāciju, kā arī nodokļu maksātāja rīcība nav ierobežota ar vienošanās nosacījumiem. Lai vienošanās koncepcija sasniegtu savu mērķi, mūsuprāt, labākais variants būtu atteikties no maksas par vienošanās noslēgšanu (līdzīgi kā tas jau pašreiz ir ieviests Lietuvā), jo vienošanās pēc tās būtības ir pielīdzināma uzziņai, kas ir saistoša nodokļu maksātājam un kuras saņemšana no VID ir bezmaksas pakalpojums.

 

 

---